1980. gadu sākumā Eiropas un Amerikas tehniķi atklāja, ka karstā ūdens cirkulācijas sistēmā, izmantojot plastmasas caurules, aprīkojuma metāla daļas bija viegli korodējušas, kā rezultātā iekārta tika ātri bojāta. 1982. gadā eksperti secināja, ka, sildot cauruli, skābekļa molekulām bija vieglāk iekļūt plastmasas slānī un iekļūt dziļi ūdenī caurules iekšpusē, izraisot ātru metāla daļu koroziju iekārtā. Tā rezultātā tika izstrādāta skābekļa barjeras caurule.
Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs skābekļa barjeru cauruļu izmantošanas līmenis apkures sistēmās sasniedz 70%. Pēc gandrīz 20 gadu praktiskās pieredzes metāla sastāvdaļu kalpošanas laiku skābekļa barjeru cauruļu sistēmās var pagarināt par 10-20 gadiem.